Kafija pati par sevi nav ne slikta, ne laba.
Kafijas ietekme uz veselību ir atkarīga no nervu sistēmas stāvokļa, stresa līmeņa, skābuma un kofeīna panesības.
Daudzi cilvēki izjūt trauksmi no kafijas ne tāpēc, ka kafija būtu kaitīga, bet tāpēc, ka ķermenis jau ir pārstimulēts.
Tieši šeit kafija iegūst sliktu slavu – un bieži nepelnīti.
Kāda ir kafijas ietekme uz veselību?
Kafija ir viens no visvairāk patērētajiem dzērieniem pasaulē. Vieniem tā ir rīta glābšanas riņķis, citiem – viltīgs trauksmes izraisītājs.
Patiesība ir pa vidu.
Kafija ietekmē vienlaikus:
- nervu sistēmu
- gremošanu
- hormonus (īpaši stresa hormonu kortizolu)
- sirds ritmu
Tātad jautājums nav „vai kafija ir slikta veselībai?“, bet:
kam, kad un kādā formā.
Kā kofeīns ietekmē nervu sistēmu?
Kofeīns ir stimulants.
Tas saka smadzenēm: „Neguli, tagad ir rīcības laiks.”
Tas var:
- uzlabot nomodu
- dot īslaicīgu fokusu
- paaugstināt motivāciju
Bet tajā pašā laikā kofeīns var:
- paaugstināt kortizolu
- aktivizēt „cīnies vai bēdz” reakciju
- novest nervu sistēmu trauksmes stāvoklī
Ja tava dzīve jau ir ātra, stresa pilna un ar miega trūkumu, kofeīns nepievieno enerģiju – tas pagriež skaļumu līdz galam.
Kāpēc kafija var radīt trauksmi?
Ja pēc kafijas jūti:
- nervozitāti
- nemieru
- sirdsklauves
- haotisku domu skriešanu
…tad tu neesi „pārāk jutīgs”.
Tavs ķermenis vienkārši dod atgriezenisko saiti.
To bieži sauc par kofeīna nepanesību – un tā var rasties arī cilvēkam, kurš gadiem dzēris kafiju.
Stress, slikts miegs un hormonālās izmaiņas šeit spēlē lielāku lomu nekā vecums.
Kafijas ietekme uz sirdi – kāpēc sirds dažreiz „iesaistās”
Kofeīns var īslaicīgi:
- paaugstināt pulsu
- padarīt sirdspukstus jūtamākus
Ja sirds dod zīmi, tā nav panika, bet ķermeņa veids teikt: „mierīgāk.”
Tas nenozīmē, ka kafija ir bīstama.
Tas nozīmē, ka temps vai tips neatbilst brīža situācijai.
Kā kafija ietekmē kuņģi un gremošanu?
Kafija pēc dabas ir skāba.
Un kuņģis ir orgāns, kas nemīl pārsteigumus.
Rezultāts var būt:
- grēmas
- diskomforts
- situācija, kad „kafija atver vēderu”
Ja gremošana ir kairināta, tas ietekmē arī noskaņojumu.
Ķermenis un prāts nestrādā atsevišķi – tie ir viena sistēma.
Kad kafija kļūst par slodzi ķermenim?
Kafija var kļūt apgrūtinoša, ja:
- stresa līmenis ir augsts
- miegs ir slikts
- kofeīna daudzums ir pārāk liels
- kafija ir ļoti skāba
Tādā gadījumā risinājums nav obligāti atteikšanās no kafijas, bet līdzsvarošana.
Kā dzert kafiju veselību atbalstoši?
Zema skābuma kafija
Mazāk skāba kafija nozīmē:
- mazāku kairinājumu kuņģim
- mazāku ķermeņa stresu
- mierīgāku vispārējo pašsajūtu
Nervu sistēmu atbalstoši adaptogēni
Šeit ienāk Reishi – adaptogēna sēne, kas nepiespiež ķermeni sasprindzināties, bet palīdz pielāgoties stresam.
Reishi nekliedz: „DARI VAIRĀK!”
Tā saka: „Elpo. Tev ir vieta.”
Apzināta lietošana
Dažreiz nav vajadzīga jauna kafija.
Dažreiz ir vajadzīgs jauns veids, kā dzert kafiju.
Trauksmes brīva dzīve nenozīmē dzīvi bez kofeīna
Tā ir viena no lielākajām mītiem.
Daudzi cilvēki vairs nemeklē „vairāk enerģijas”, bet:
enerģiju, kas neiznīcina no iekšpuses.
Veselību atbalstoša kafija nerada trauksmi, nekairina kuņģi un neliek sirdij protestēt.
Tā atbalsta – nevis piespiež.
Rå Hygge skats uz kafiju
Rå Hygge pieeja kafijai nebalstās uz stimulāciju, bet uz līdzsvaru.
Mēs uztveram kafiju kā ikdienas rituālu, kam vajadzētu atbalstīt nervu sistēmu un labsajūtu – nevis radīt spriedzi vai trauksmi.
Tātad… kas tālāk?
Ja lasot radās sajūta:
„Ok, tas esmu tieši es.”
tad tu neesi viens.
Varbūt tev nevajag vēl stiprāku kafiju.
Varbūt tev nav jāatsakās no kafijas.
Varbūt tev vienkārši vajag kafiju, kas neiet tev uz nerviem.
Ja gribi paskatīties, kāda kafija nestrīdas ar tevi, ieskaties šeit:
[Atklāj mierīgākas enerģijas kafijas →]
(Solām, ka neviens nekliedz „CELIES UN DARI VAIRĀK!”)